Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus – sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu – gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Viņa arī uzsver, ka cilvēki šobrīd ir gatavi maksāt pat vairāk, kā norādīts sludinājumā un minēts novērtējumā: “Ja vienam īpašumam ir vairāki pircēji, veidojas izsole – kurš ir gatavs maksāt vairāk, tam arī pārdos. Tas attiecas gan uz dzīvokļiem, gan mājām un zemes gabaliem.”

Liela aktivitāte ir vērojama reģionu nekustamo īpašumu tirgū, īpaši reģionu pilsētās. Ja iepriekš reģioni bija piemirsti un nekustamos īpašumus varēja nopirkt lēti, tad šobrīd gandrīz tas vairs nav iespējams, jo cenas pieaug un neviens vairs negaida, kad tās kritīsies. Ja ir vēlme iegādāties nekustamo īpašumu reģionos par salīdzinoši izdevīgu cenu, tad šobrīd ir pēdējais brīdis to darīt.

“Ir tāda iezīme, ka cilvēki pārdod savus īpašumus Rīgā un pārceļas uz reģioniem. Mēs to dzirdam diezgan skaļi, jo par tiem, kuri pārceļas no pilsētas uz laukiem, raksta un stāsta mediji. Precīzi gan nevaram aplēst, cik procentos no darījumiem ir notikusi tieši šāda kustība. Aktivitāti reģionos veicina arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, no mazākas pilsētas pārceļoties uz lielāku. Īpaši pieprasītas ir Valmiera, Liepāja, Jelgava un Daugavpils – tur, kur ir aktīva uzņēmējdarbība,” komentē E. Dzenīte.

Pieprasījums reģionos ir, taču atbilstoša piedāvājuma joprojām trūkst. Ja Rīgā šobrīd būvniecības stadijā ir diezgan daudz jaunu projektu, kas jau nākamajā gadā būs pieejami, tad reģionos lielākoties mājas tiek renovētas nevis būvētas jaunas. Tas, protams, saistīts ar būvniecības izmaksu kāpumu. Jaunos projektus par tādām cenām kā Rīgā nevarētu pārdot, taču būvniecības izmaksas ir identiskas, un attīstītāji nav gatavi atteikties no peļņas.

Reģionos būtu pieprasīti īres nami, ko attīstītāji aizvien biežāk tagad izvēlas būvēt jauno projektu ietvaros. Taču atkal – reģionos tas nav izdevīgi, jo tur ir daudz zemākas īres cenas nekā Rīgā un Pierīgā.

Pilno rakstu lasi šeit