Kā komercīpašumu tirgus reaģē uz ekonomikas pārmaiņām?
Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.
Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?
Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk
Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.
“Iznomātāji kļūst arvien elastīgāki arī mazo nomnieku pieprasījumiem, spējot pielāgoties un sadalīt telpas mazākās platībās. Ļoti būtiska ir lokācija ar labi attīstītu infrastruktūru, tostarp sabiedriskā transporta savienojumiem. Prognozes par šo gadu ir optimistiskas un daudzsološas, paredzams aktivitātes pieaugums komercsektorā. Visticamāk pieprasījums pēc kvalitatīvām telpām tikai palielināsies, ko cita starpā veicina arī Baltijas kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni Latvijā – šeit tiek atvērti jauni biznesi un paplašināti komercdarbības lauki. Uzsākt uzņēmējdarbību šeit nebaidās arī ukraiņi un itāļi. Tirgu tuvāko divu gadu laikā papildinās arī piedāvājums Sporta 2 Kvartālā un Magdalēnas kvartālā, kas varētu būt teju aizpildīts vēl pirms nodošanas ekspluatācijā. Pamazām nomnieki iekārtojas arī jaunatvērtajā “Novira Plaza” un tapšanas procesā ir Satekles biroju centrs, kā arī biroju centrs “Gustavs”, “ ar saviem novērojumiem biroju segmentā dalās “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Solvita Gulbe.
Ražošanas uzņēmumi saskaras ar telpu trūkumu un cenu pieaugumu
Industriālo un ražošanas telpu segmentā situācija ir sarežģītāka. Pēdējā gada laikā interese par šādām platībām ir augusi, īpaši attiecībā uz daudzfunkcionāliem objektiem, kas apvieno noliktavas, veikalus un birojus. Sevišķi augsta interese bijusi par uzņēmējdarbībai jau gatavām platībām ar kvalitatīvu, prognozējamu un garantētu ilgtermiņa naudas plūsmu izdevīgās lokācijās. Pieprasījums pēc tā sauktajām “stock office” telpām, īpaši maģistrālo ielu tuvumā un daudzdzīvokļu kvartālos, turpina augt, bet piedāvājuma trūkst.
Problēma industriālajā segmentā ir nomas maksas pieaugums, ko ietekmē gan augošās būvniecības izmaksas, gan augstās EURIBOR likmes, kas kavē jaunus investīciju projektus. Uzņēmumi, kas meklē lielākas industriālās platības ar ilgtermiņa stabilitāti, saskaras ar pieaugošām izmaksām, kā rezultātā tirgus attīstība ir atkarīga no finanšu līdzekļu pieejamības. Ražošanas uzņēmumiem nepieciešamās platības bieži pārsniedz pieejamās iespējas, un šādus īpašumus ir sarežģītāk atrast, īpaši ārpus Rīgas.Situācija atšķiras arī reģionu ietvaros. Rīgā un Pierīgā komercīpašumu tirgus ir visattīstītākais, taču ārpus tās piedāvājums ir ierobežots, īpaši industriālajā segmentā. Neapskaužamākā situācija ir Latgalē, kur ražošanas telpas un noliktavas bieži neatbilst uzņēmumu prasībām, turklāt investīcijas šajā sektorā ir ierobežotas kūtrās banku kreditēšanas dēļ reģionos. Vidzemē un Kurzemē situācija ir nedaudz labāka, bet kopējā tirgus dinamika joprojām ievērojami atpaliek no Rīgas.
Vairāk rakstu lasi šeit
